Vēsture

Projekta “Antisekt” vēsture irsākusies 1995. gadā ar aktīvistu grupas darbību. Šī grupa turpmāk kļuva par Latvijā pazīstamu profesionālo organizāciju “Latvijas Totalitāro sektu apkarošanas komiteja”. Tajā laikā dažādu totalitāro sektu parādīšanās un viņu skaita pieauguma ātrums bija šokejošs, pie tam nebija ne tikai nekādu iestāžu un nevalstisku organizāciju, kas būtu spējīgas pretoties jaunajai agresīvai parādībai, bet patat sevišķu speciālistu, kas varētu dot skaidru padomu sektā nokļuvu šā cilvēka tuvieniekam. Prese vai nu ignorēja sektu masveida pieaugumu, vai nu bija pilna ar biedējošiem virsrakstiem par “Baltās brālības” masveida pašnāvības mēģinājumu un “Aum Shinrikyo” terora aktiem, kas zināšanu trūkuma dēļ bieži formēja kļūdainus pesimistiskus uzskatus par sektu adeptu negatīvo personības izmaiņu neatgriezeniskumu. Vienkāršāk sakot, sabiedrībā bija izplatīts viedoklis, ka sektā nokļuvušu cilvēku nevarat griezt normālajā dzīvē un viņš ir sabiedrībai un tuviniekiem zudis uz visiem laikiem.

1995. gada oktobrī aktīvistu grupa no Krievu jauniešu kluba meta izaicinājumu tābrīža vislielākajaj sektai Latvijā, ar kompetenti sagatavotu diskusiju novēršot pusotradesmitaja un piekritēju uzņemšanu. Pēc tam akcijas dalībnieki turpināja antisektantisko darbu, sākot informācijas vākšanu par citām sektām, kas darbojās Latvijā, noskaidrojot viņu bāzēšānas vietu, doktrīnas, dalībnieku skaitu un vesto darbību.

1996.gadā grupas aktīvisti organizēja Latvijas pirmo piketu “pret totalitāro sektu izplatīšanu” pretī Rīgas Sporta manēžai,  kur vislielākā sekta periodiski savāca līdz sešiem tūkstošiem cilvēku. Pusē no šiem cilvēkiem bija aicināti uz “svētku koncertu”, zem kura aizsega veikta jau no adeptu piesaistīšana. Akcijas rezultātā ievērojamā daļa cilvēku, kas bija uzaicināti uz“koncertu ”, saņēma alternatīvo informāciju par pasākumu. Sektas pārstāvjiem tas izsauca agresiju, bet lielažurnālistudaudzumaklātbūtneneļāvaverbālai konfrontācijai pāraugt fiziskajā konfliktā. Plašsaziņas līdzekļos pirmoreizi parādījās publikāciju un sižetusērija, kas bija veltīta totalitāro sektu draudiem. Turpmāk tādas akcijas tika atkārtotas līdz 1999. gadam ieskaitot. Tajā pašā periodā grupas aktīvisti raiti piedalījās dažādās sektu un kultuproblēmai veltītās diskusijās un apaļajos galdos, kas notikaskolās un sabiedris kās organizācijās informatīvās rezonanses rezultātā.

1997. gadā bija pieņemts lēmums pārveidot aktīvistu grupu par Totalitāro sektu apkarošanas komiteju (juridiski, līdz 2007. gadam tā darbojās kā divu sabiedrisko organizāciju struktūrvienība).

1999. gadā Komitejas aktīvisti tika ielūgti uz Latvijas Republikas Tieslietuministrijas Reliģisko lietu pārvaldes konferenci,  kur sektu problemātika tika skarta valsts līmenī.

2001. gada martā pie Latvijas parlamenta tika veikts pikets ar prasību uzlabot likumdošanas pasākumus,  lai kontrolētu dažādu sektantisku organizāciju darbību. No 2000. līdz 2003. gadam vairākkārt tika veiktas informatīvās akcijas armas veida drukas materiālu izplatīšanu, kurbija aprakstīta sektu, kas maskējās ar dažādām izglītības un labdarības biedrībām, patiesa vēsture. Pateicoties tam izdevās novērst vairāku sektu iekļūšanu skolās un valsts sociālajās iestādēs. Komitejas aktivitātes rezultātā dažas sektas Latvijas teritorijā pabeidza savu darbību. Periodiski plašsaziņas līdzekļos tika publicētas atmaskojo šie raksti, kas bija radīti ar Komitejas aktīvistu palīdzību. Ap šo laiku informācijas vakuuma bija izbeigts un primārāsa biedrības izglītošanas programma tika izpildīta. Daudzām pirmā viļņa sektām un kultiem bija apstājies adeptu skaita pieaugums un sākusies stagnācija.

2004. gadā Komitejai sācies otrais (profesionālais) darbaperiods. Tas ir saistīts ar to, ka tajā laikā Komitejā jau parādījās pirmie speciālisti (juristi un psihologi), kas labi saprata darba specifiku, saistīto ar totalitāro sektu upuriem. Bija pieņemts lēmums atteikties no masveida akcijām un pāriet uz darbu šauri speciali zētā virzienā. Uzvienā no psiholoģiskajiem centriem bāzes sākas pastāvīgā sektu adeptu tuvinieku un radinieku pieņemšana. Viņiem tika sniegta psiholoģiskā, juridiskā un informatīvā palīdzība. Turpmākā daudzu gadu darba rezultātā desmiti sektu dalībnieki bija atgriezti ģimenēs. Daudzi eksadepti saņēma rehabilitācijas konsultācijas. Cietušo pieņemšana turpinās arī tagad. Paralēli pieaug izglītojošs darbsarsa biedrību. Komitej arī kolekcijas augstskolās, skolās un sabiedriskajās organizācijās. Plašsa ziņas līdzekļos regulāri apraksta pašreizējo situāciju. Komitejas speciālisti periodiski konsultē Latvijas Republikas tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekus, parlamenta un pašvaldību amat personas un deputātus, skolu un augstskolu pedagogus.

2005. gadā Komitejas darbinieku aktivitātes rezultātā bija publicētas ziņas par dažu sektu mēģinājumu plašam vēlētāju lokam neredzamidabūtsavus pārstāvjus varas iestādēs.Vienā no Latvijas partijām aktīvi darbojās ar jauno vasarsvētku draudžugrupu, kā rezultātā pēdējā saņēma dažus pašvaldības deputātus, parlamenta deputātu un pat uz neilgu laiku ekonomikas ministru. Informācijas parādīšanās, kas bija radītaarKomitejas darbinieku atbalstu, sekmējapartijas reitinga pazemināšanos, un turpmākās vēlēšanās sektas pārstāvji zaudēja savas vietas. Tajā pašā gadā tika atvērts Komitejas birojs Vecrīgā, kur uz pastāvīgu laiku tika pārnesta iedzīvotāju pieņemšana, konsultācijas, lekciju un treningu daļa, kā arī darba tikšanās.

No 2007. gada marta Latvijas Totalitāro sektu apkarošanas komiteja ir reģistrēta kā patstāvīga organizācija.Komiteju vada psiholoģijas doktors, profesors Oļegs Nikiforovs un psihologs Viktors Jolkins. Neskaitot profesionālos psihologus,pastāvīgāKomitejas sastāvā ietilpstjurists, kas specializējas personas aizsardzības jomā, bērnu pedagogs un citi sociālo profesiju pārstāvji.

2007. gada aprīlī komitejas līdzpriekšsēdētāju Viktoru Jolkinu ielūdz Hamburgā uz ikgadējo konferenci, ko rīkojapasaules lielākāsektu problēmu organizācija, FECRIS (Eiropas sektu izpētes un informēšanas centru federācija). Taiir īpašs konsultatīvs statussANO Ekonomiskajā un sociālajā padomē, Eiropas Padomes NVOdalības statuss un kas ir ES Pamattiesību aģentūras Pamattiesību platformasdalībniece. Konferencē, pēc vispazīstamākā Krievijas sektantisma pētnieka A.Dvorkina un citu kolēģu rekomendācijas,Latvijas Totalitāro sektu apkarošanas komiteja tika pieņemta šīs starptautiskās organizācijaskorespondētājlocekļos.Turpmākajos gados komitejas pārstāvji periodiski piedalās starptautiskajās konferencēs Eiropā par sektu problēmātiku:Pizā, Poznaņā, Varšavā, Magdeburgā un citās pilsētās. Latvijas antisektantu ziņojumostika stāstīts par dažu pazīstamu totalitāro sektu rebrendinga mēģinājumiem, pašu sektu un viņu adeptu reālais skaits Latvijā, tika piedāvāti pasākumi tādu grupu draudu mazināšanai, kā arī tika veikta pieredzes apmaiņa darbā ar cietušajiem vairākās valstīs.

No 2007 līdz 2011. gadam Komiteja veic preses konferenču sēriju, kuros Latvijas sabiedrība regulāri tiek informēta par potenciālo draudu iespējamību.Par atsevišķiem gadījumiem tiek izplatītaspreses relīzes.Pateicoties Komitejas informatīvajai aktivitātei,tika novērstaEiropas vislielākā jauno vasarsvētku draudzestempļa(pēc dažādiem vērtējumiem,ietilpība no 9 līdz 15 tūkstošiem cilvēku) celtniecība, tika bloķēta sajentoloģijas programmu, kas jau bija licencētasIzglītības un zinātnes ministrijā, virzīšana skolās,tika publiskotadaudzu sektu frontālo organizāciju daba, netika pieļauta sektu-slepkavu, tādu kā “Aum Shinrikyo”, darbības atjaunošana Latvijā, un daudz kas cits. Turklāt šajā periodā Komiteja regulāri saņēmaLatvijas Republikas Tieslietu ministrijas Reliģisko lietu pārvaldes ikgadējo (gada) pārskatu un sniedza sabiedrībai alternatīvo informāciju par reālo sektu skaitu.

No 2011. gada pie mums sākavērsties Krievijasiedzīvotāji. No 2012. gada Komitejas pārstāvjikā eksperti regulāri uzstājas Krievijas televīzijas federālajos kanālos.

2013. gadā tika sniegta eksperta palīdzība, kas palīdzēja uzvarēt tiesas procesā pret sektu, kas atņēma vecākiem viņu vienīgo dēlu.

 

No 2013 līdz 2016. gada periodā mūsu speciālisti veica dažus pētījumus psiholoģijā un sociolingvistikā, kas palīdzēja labāk izprast sektu un kultu problemātiku. To rezultātā:

 

-sakrātas, apkopotas un strukturētas totalitāras iezīmes reliģiskās grupās un definēts jēdziens “totalitāra reliģiska grupa”;

-radīta un pārbaudīta reliģisko grupu anālizes metode totalitāro pazīmju esamības grupu darbībā izvērtēšanai;

-tika pētītas psiholoģisko traumu īpatnības cilvēkiem, kas pametuši sektas un kultus;

-tika izstrādāta psiholoģiskās rehabilitācijas metode bijušajiem sektu un kultu adeptiem, “Dzīve pēc”;

-tika izpētīta un aprakstīta vārda “sekta” faktiska lingvistiskā izpratne krievu valodas telpā.

 

Šobrīd mūsu speciālisti turpina regulāri informēt sa biedrību par sektu un kultu darbību Latvijas un Krievijas plašsaziņas līdzekļos, veic cietušo pieņemšanu un informatīvo darbību kā Latvijā, tā arī Krievijā.